Institucionālais tonis pēc 2000. gada
Prezidentūra iegūst publisku ritmu, kas balstās uz argumentu, skaidrību un pieejamību.

Stjepan Mesić politisko mantojumu vislabāk var lasīt caur to, kā viņš prezidenta amatu izmantoja institucionālam mieram, ārpolitiskai pozicionēšanai un redzamai publiskai balsij.
Mandāts šeit sadalīts skaidrās līnijās: institūcijas iekšējais tonis, diplomātija uz āru un noturīga publiskā balss pēc amata.
Prezidentūra iegūst publisku ritmu, kas balstās uz argumentu, skaidrību un pieejamību.
Viņa laiku amatā raksturo spēcīgāka starptautiskā redzamība un nepārtraukta diplomātija.
Arī pēc prezidentūras viņš paliek klātesošs ar intervijām, komentāriem un publiskām uzstāšanām.
Šeit apkopotās vizuālās un tekstuālās pēdas sniedz koncentrētu ievadu periodā, kad Horvātijas valsts pozicionēja sevi attiecībā pret reģionu, Eiropu un pasauli.

No diplomātiskām tikšanās reizēm līdz ceremoniju ainām vizuālais materiāls šeit darbojas kā politisks arhīvs, nevis dekorācija.
Prezidentūra šeit netiek attēlota kā ceremonija, bet gan kā desmitgade, kurā Horvātija sevi pozicionēja attiecībā pret Eiropu, NATO un savu konstitucionālo briedumu.
Redakcionālais rāmis

Viņa laiku amatā raksturo spēcīgāka starptautiskā redzamība un nepārtraukta diplomātija.
Arī pēc prezidentūras viņš paliek klātesošs ar intervijām, komentāriem un publiskām uzstāšanām.

Šeit apkopotās vizuālās un tekstuālās pēdas sniedz koncentrētu ievadu periodā, kad Horvātijas valsts pozicionēja sevi attiecībā pret reģionu, Eiropu un pasauli.